Migla un krēsla rada līdzīgu problēmu: motocikla siluets kļūst mazāks un mazāk kontrastains. Citu vadītāju acis ātrāk pamana lielus transportlīdzekļus un spilgtas gaismas, bet motocikls var saplūst ar fonu.
Šādos apstākļos svarīgi ne tikai būt redzamam, bet arī būt paredzamam. Straujas joslu maiņas vai pēkšņa paātrināšanās samazina laiku, kas citiem vajadzīgs, lai pareizi novērtētu motociklista pozīciju.
Lielāka distance dod divus ieguvumus. Tā palielina reakcijas laiku un vienlaikus ļauj motociklistam palikt vietā, kur viņu neaizsedz priekšā braucošā automašīna vai kravas transports.
Praktiskā recepte ir vienkārša: pārbaudītas gaismas, tīrs vizieris, atstarojoši elementi un vienmērīga kustība. Jo mazāk motociklists pārsteidz apkārtējos, jo drošāka kļūst braukšana laikā, kad redzamība nav ideāla.