59 Club sākums nebija sacīkšu trase vai motociklu darbnīca. Tas tika dibināts 1959. gada 2. aprīlī kā baznīcas jauniešu klubs Londonas Heknijā. Pagrieziens notika 1962. gadā, kad motociklists un garīdznieks Bils Šergolds apmeklēja Ace Cafe un aicināja tur satiktos braucējus uz dievkalpojumu. Atsaucība bija tik liela, ka jauniešu klubam izveidoja motociklistu nodaļu, kas drīz pārauga sākotnējo ieceri. Šajā stāstā motocikls kļuva par iemeslu satikties, bet kluba noturību veidoja cilvēki un kopīga vieta.
Sestdienu vakaros Ītonas misijas telpās Heknijā braucējiem bija vieta sarunām, galda tenisam, biljardam, kafijai un mūzikai no skaņu automāta. Sešdesmitajos gados klubu īpaši iemīļoja britu rokeru kustības dalībnieki, taču tā pamatprincips nebija piesaiste vienam motocikla veidam vai ģērbšanās stilam. Paša kluba aprakstā uzsvērts, ka gaidīti ir braucēji ar dažādiem motocikliem un nav pārbaudes perioda, lai kļūtu par biedru. Šī atvērtība palīdz izskaidrot, kāpēc sociāla telpa kļuva tik nozīmīga motociklu kultūrā.
Kluba vēsture neapstājās pie sešdesmito gadu tēla. Pēc pārcelšanās un finansiālām grūtībām deviņdesmito gadu sākumā tā darbību turpināja brīvprātīgie, vēlāk par mājvietu kļuva Plaistova Austrumlondonā. Klubs saglabāja sanākšanas un rokenrola pasākumus, vienlaikus uzņemot jaunas paaudzes. Mūsdienās tas joprojām uzsver vietu, kur iespējams satikt citus braucējus neatkarīgi no motocikla tipa. 59 Club ir piemērs tam, ka motociklistu kultūru veido ne tikai mašīnas un braucieni, bet arī cilvēki, kuri gadiem uztur atvērtas durvis.