Anke-Eve Goldmann pazina motociklu pasauli no sēdekļa un rakstāmgalda. Viņa brauca ar BMW, mācīja vācu valodu amerikāņu skolā Vīsbādenē un rakstīja par motocikliem. 1962. gada jūnijā publicētajā Nirburgringas apļa aprakstā personiskais pārdzīvojums savijās ar uzmanību trases līkumiem un braukšanas ritmam.
Viņas žurnālistikas lokā bija arī sieviešu sacensības ārpus Rietumeiropas. 1962. gada novembrī publicētais ziņojums par PSRS sieviešu motošosejas čempionātu īpaši izcēla Latvijas braucējas: Rīgas Daugavas kluba pārstāves ieņēma pirmo un trešo vietu. Tādējādi Latvijas motosporta vēsture nonāca pie amerikāņu lasītājiem.
Rakstiem bija arī personiska atbalss. Tā paša gada oktobrī lasītāja vēstulē stāstīja, ka gribējusi savu motociklu, bet baidījusies no izsmiekla. Raksts par Goldmann viņu ieinteresēja; sieviešu braucēju stāstu un attēlu bija tik maz, ka viņa gandrīz bija secinājusi — sievietes vispār nebrauc.
Šīs lappuses ļauj ieraudzīt žurnālistikas lomu motosporta kultūrā. Braucējas pieredzes apraksts varēja paplašināt priekšstatu par to, kam pieder vieta pie stūres. Savukārt sacensību ziņojums saglabāja sasniegumus, kurus citādi ārpus sportistu pašu vides būtu viegli nepamanīt.