1. novembrī britu veloorganizācijas darbinieks Ross Adamss plāno doties no Londonas uz Braitonu ar 1891. gadā ražotu Coventry Machinist Company velosipēdu. Aptuveni 97 kilometru distance būs daļa no Londonas–Braitonas vēsturisko transportlīdzekļu brauciena, kurā līdzās senajiem automobiļiem atvēlēts ierobežots vietu skaits arī velosipēdistiem. Adamsam tā ir gan personiska izturības pārbaude, gan iespēja vākt līdzekļus organizācijai, kurā viņš strādā jau 16 gadus.
Viņa braucamais pieder tā dēvēto drošo velosipēdu paaudzei: divi līdzīga izmēra riteņi un ķēdes piedziņa to atšķīra no augstriteņiem. Taču salīdzinājums ar mūsdienu velosipēdu ir skarbs. Tam ir pilngumijas riepas, viens fiksēts pārnesums, koka rokturi un vienkārša priekšējā karotes tipa bremze. Kalnos nevar pārslēgties uz vieglāku pārnesumu, bet nobraucienos ātrums jāplāno krietni agrāk. Pat apstāšanās un atkārtota uzkāpšana prasa īpašu paņēmienu.
Maršruts vedīs caur Kroidonu, Getviku un Kroliju, pēc tam pāri Sautdaunas pauguriem līdz Braitonas piekrastei. Tieši kāpumi un ilgstošā vibrācija no cietajām riepām var kļūt par grūtāko dienas daļu. Adamss pirms brauciena trenējas ar pašu velosipēdu, lai pierastu pie tā vadāmības. Šis brauciens ļauj velosipēda vēsturi redzēt nevis muzejā, bet kustībā: tehnika kļuvusi daudz ērtāka, taču ceļš, laikapstākļi un braucēja pacietība joprojām nosaka pieredzi.