Ziņas un stāsti
EN LV RU
LV
EN LV RU

1967. gada divpadsmit stundu individuālajā braucienā Berila Bērtona veica 277,25 jūdzes jeb aptuveni 446 kilometrus. Tajā pašā sacensībā vīriešu līderis Maiks Maknamara sasniedza 276,52 jūdzes. Bērtonas rezultāts bija par 0,73 jūdzēm labāks. Šis skaitļu salīdzinājums izceļ neparastu sportisku sasniegumu laikā, kad sieviešu riteņbraukšanai bija mazāk atbalsta un publicitātes.

Bērtonas karjera neaprobežojās ar garajiem braucieniem. Viņa divreiz kļuva par pasaules čempioni šosejas grupas braucienā un piecreiz — individuālajā iedzīšanā trekā. Riteņbraukšanai viņu pievērsa vīrs Čārlijs, kurš vēlāk palīdzēja organizēt braucienus uz sacensībām, kamēr sportiste startēja amatieres statusā. Viņas 1967. gada divpadsmit stundu rezultātu sieviešu konkurencē pārspēja tikai pēc piecdesmit gadiem. Stāsts par Bērtonu atgādina, ka sporta vēsturi nosaka ne vien medaļas, bet arī iespējas vispār nostāties uz starta.