Eilīnas Grejas ieguldījums riteņbraukšanā sākās sportistes lomā. 1946. gadā viņa piedalījās treka sacīkstēs Dānijā kā viena no pirmās Lielbritānijas sieviešu starptautiskās izlases dalībniecēm. Sacensību karjera bija īsa, bet darbs, ko viņa pēc tam paveica ārpus trases, ietekmēja sportu vairākas desmitgades.
1949. gadā Greja nodibināja Sieviešu treka sacīkšu asociāciju, kas vēlāk kļuva par Sieviešu riteņbraukšanas sacīkšu asociāciju. Viņa neatlaidīgi iestājās par sieviešu sacensību atzīšanu; 1955. gadā Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība sāka atzīt sieviešu pasaules rekordus.
Greja vēlāk vadīja Lielbritānijas riteņbraukšanas federāciju un bija viena no tiem, kas veicināja sieviešu šosejas sacīkšu iekļaušanu 1984. gada Losandželosas olimpiskajās spēlēs. Viņas stāsts atgādina, ka sporta attīstību veido ne tikai uzvaras trasē, bet arī cilvēki, kas panāk vietu starta līnijā nākamajām paaudzēm.