Latvijas velokultūrai ir savi lielie vārdi, un viens no tiem ir Gustavs Ērenpreiss. Nacionālā enciklopēdija viņa velosipēdu fabriku raksturo kā Rīgā strādājušu ražotni, kas no 1927. līdz 1941. gadam izgatavoja velosipēdus un detaļas.
Svarīgākais šajā stāstā nav tikai nostalģija. 1930. un 1940. gadu mijā uzņēmums bija lielākais savā nozarē Baltijā, un līdz nacionalizācijai fabrikā bija tapuši aptuveni 160 000 velosipēdu.
Šāds apjoms rāda, ka velosipēds Latvijā nebija tikai sporta vai brīvdienu lieta. Tas bija darbarīks, pārvietošanās līdzeklis un pilsētas dzīves daļa laikā, kad automašīna daudziem vēl nebija pašsaprotama.
Ērenpreisa mantojums ir interesants arī šodienas pircējam. Klasiska tērauda rāmja loģika, remontējamas detaļas un vienkārša konstrukcija atgādina, ka ilgmūžība reizēm ir tikpat svarīga kā jaunākais aprīkojums.
Tāpēc vecs Rīgas velosipēdu stāsts labi iederas arī mūsdienu sludinājumu portālā. Tas palīdz skatīties uz divriteni ne tikai kā uz preci, bet kā uz lietu ar vēsturi, kopšanu un nākamo īpašnieku.