Motociklu kultūras stāsts bieži sākas ar pašu mašīnu, taču izstāde Ezy Ryders Milvoki pievēršas cilvēkiem. Fotogrāfe Keita Dinglija piecus gadus fotografēja un intervēja Ņujorkas melnādaino motociklistu kopienas dalībniekus. Viņas darbs kļuva par grāmatu, un Harley-Davidson muzejā tas pārtapis izstādē, kur melnbalti portreti ir kopā ar braucēju stāstiem pirmajā personā. Tādējādi motocikls ir redzams kā daļa no dzīves pieredzes, nevis vienīgais izstādes priekšmets.
Muzejs izceļ gan ilggadējus braucējus, gan cilvēkus, kuri šo pasauli iepazinuši nesen. Starp izstādes dalībniecēm ir Church Lady, motocikliste un mācītāja, kā arī Shifty, kura stāsta par savas iesaukas izcelsmi un par to, ko nozīmē redzēt savu pieredzi muzejā. Šīs atšķirīgās balsis ļauj ieraudzīt kopienu ārpus vispārīgiem priekšstatiem par motociklistiem. Portreti runā par piederību, neatkarību un savstarpēju uzticēšanos.
Izstādes spēks ir izvēlē par galveno vēstures liecību padarīt pašus braucējus. Fotogrāfija saglabā seju un attieksmi; intervija piešķir kontekstu, ko tehniska motocikla specifikācija nevar atklāt. Šāds skatījums ir nozīmīgs arī ārpus Ņujorkas: motociklu kultūru veido ne tikai modeļi un braucieni, bet cilvēki, kuri kopā rada tradīcijas un atmiņas. Ezy Ryders piedāvā iespēju to ieraudzīt caur konkrētu kopienu un tās pašu vārdiem.