Hardangerviddas ainaviskais ceļš ved 67 kilometrus starp Haugastølu un Eidfjordu. Motociklistam tā pievilcība ir straujā ainavas maiņa: augstkalnu plato plašums ar ezeriem un tāliem ledāju skatiem pāriet stāvākā, šaurākā Måbødalen ielejā. Brauciens beidzas pie Hardangerfjorda, kur kalnu mērogu nomaina piekrastes ciema tuvums. Šo posmu ir vērts uztvert kā atsevišķu dienas daļu, nevis tikai pāreju no viena galamērķa uz nākamo.
Nozīmīga pietura maršrutā ir Vøringsfossen ūdenskritums, bet panorāma uz Hardangerjøkulen ledāju atklājas augstāk uz plato. Ceļš sasniedz aptuveni 1250 metru augstumu virs jūras līmeņa; tādēļ temperatūra un redzamība var būt citāda nekā fjorda malā. Atpūtas vietas ļauj apstāties un aplūkot pāreju no atklātas kalnu ainavas uz zaļu ieleju. Plānojot pieturas, vērts atstāt laiku mainīgiem laikapstākļiem un nesteigties cauri ainavai.
Maršruts ir atvērts satiksmei visu gadu, taču ziemā kalnos apstākļi var mainīties dažu stundu laikā: iespējama braukšana sniega tīrītāja kolonnā vai īslaicīga ceļa slēgšana. Arī Vøringsfossen piekļuve ziemā tiek slēgta sniega un slidenas virsmas dēļ. Motocikla braucienam praktiskāks ir siltās sezonas plāns, pirms izbraukšanas pārbaudot aktuālos ceļa paziņojumus. Hardangerviddas vērtība slēpjas kontrastā — vienā maršrutā var piedzīvot gan atklātu kalnu plato, gan fjorda piekrasti.