Mūsdienu velosipēda pazīstamā forma neradās vienā dienā. Deviņpadsmitā gadsimta nogalē Mančestrā darbojās daudzi ražotāji un tirgotāji, kuri pārbaudīja jaunus materiālus un piedziņas risinājumus. Muzeja krājumā ir arī 1896. gada drošības velosipēds ar alumīnija rāmi, ko pārdeva vietējais uzņēmums Lu-Min-Um. Tas atgādina, ka vēlme samazināt velosipēda svaru nav tikai mūsdienu sacensību tehnoloģiju jautājums.
Svarīga pārmaiņa notika netālu esošajā Salfordā. Tur strādājošais inženieris Hanss Renolds 1885. gadā patentēja rullīšu ķēdes risinājumu. Ķēdes piedziņa ļāva spēku novadīt uz aizmugurējo riteni, un drošības velosipēds ar diviem līdzīga izmēra riteņiem kļuva par praktisku alternatīvu augstajiem velosipēdiem. Tā konstrukcija bija vieglāk apgūstama un piemērotāka plašākam braucēju lokam. Vienkāršā pamatshēma — pedāļi, ķēde un aizmugurējais ritenis — ir atpazīstama vēl šodien.
Tehniskā attīstība mainīja arī to, kurš varēja braukt. Augstā velosipēda uzkāpšana un tā laikmeta apģērbs daudzām sievietēm radīja šķēršļus; zemāks drošības velosipēds pavēra vairāk iespēju patstāvīgi pārvietoties. Mančestras stāsts tāpēc ir vairāk nekā detaļu vēsture. Tas rāda, kā rāmja materiāls, uzticama piedziņa un lietojama forma kopā var mainīt ikdienas paradumus un piekļuvi pilsētai.