Viss sākās ar vecu velosipēdu, ko Džeks atrada atkritumu konteinerā. Vienpadsmit gadu vecumā viņš to izjauca, sakārtoja bremzes un pārnesumus, nomainīja sēdekli un riepas, pēc tam pats ar atjaunoto riteni brauca gan pa ceļu, gan ārpus tā. Tagad viņam ir divpadsmit, un viena atraduma vietā ir radusies pastāvīga interese par velosipēdu remontu.
Džeks sāka meklēt arī citus nevajadzīgus velosipēdus. Viņš izlika aicinājumus tos atdot, saņēma vairākus riteņus, tos tīrīja, regulēja un pēc remonta piedāvāja nākamajiem braucējiem. Darbs neapstājās pie pārdošanas: kāds vietējais uzņēmums viņam lūdza sagatavot velosipēdus viesu lietošanai un turpmāk tos apkopt. Tādējādi remonts kļuva par prasmi, kas noder arī citiem.
Šis ir neliels, bet spilgts piemērs velosipēdu otrreizējai izmantošanai. Salabojams ritenis ne vienmēr ir nokalpojis savu laiku: reizēm pietiek ar bremžu un pārnesumu sakārtošanu, piemērotām detaļām un rūpīgu pārbaudi pirms nākamā brauciena. Džeka pieredzē svarīga ir arī iespēja apgūt darbu ar rokām un ieraudzīt vērtību lietās, ko citi jau norakstījuši.