Futbola vārtus var mēģināt sasniegt arī, nenokāpjot no velosipēda. Velofutbolā jeb radball pretī stājas divas komandas ar diviem spēlētājiem katrā. Viens parasti vairāk rūpējas par vārtu sargāšanu, otrs par uzbrukumu, taču lomas spēles gaitā var mainīties. Bumbu vada un sit ar priekšējo vai aizmugurējo riteni; atļauts izmantot arī galvu. Vārtsargs savā soda laukumā drīkst ar rokām apturēt bumbu.
Laukums ir 14 metrus garš un 11 metrus plats, bet vārti — divus metrus plati un augsti. Mačs ilgst 14 minūtes, sadalītas divos septiņu minūšu puslaikos. Spēlētājam jāpaliek uz velosipēda: pēc pieskaršanās grīdai ar kāju viņš drīkst atgriezties spēlē tikai pēc došanās aiz savas komandas vārtu līnijas. Šis noteikums pārvērš līdzsvaru par tikpat svarīgu prasmi kā precīzs sitiens.
Velofutbola velosipēdam ir īsa riteņu bāze, nostiprināts rāmis un fiksēts pārnesums. Tas palīdz noturēt līdzsvaru uz vietas un strauji braukt gan uz priekšu, gan atpakaļ. Pasaules čempionāti šajā disciplīnā notiek kopš 1930. gada, un kopš 2023. gada čempionāta programmā ir arī sieviešu turnīrs. Nelielais laukums un ciešā sadarbība padara katru bumbas pārņemšanu par tūlītēju iespēju uzbrukumam.