1967. gada 17. septembrī Jorkšīras ceļos Berila Bērtona piedalījās 12 stundu individuālajā braucienā. Uzdevums bija vienkāršs un nežēlīgs: noteiktā laikā nobraukt pēc iespējas tālāk. Viņas rezultāts bija 277,25 jūdzes jeb aptuveni 446 kilometri — vairāk nekā tajā pašā dienā sasniedza vīriešu rekordists Maiks Maknamara.
Bērtona Maknamaru panāca trasē un, braucot garām, piedāvāja viņam konfekti. Nelielā epizode kļuva par daļu no stāsta, taču rezultātu noteica gadiem ilga izturības trenēšana. Bērtona bija spēcīga gan šosejā, gan trekā: karjerā viņa izcīnīja septiņus pasaules čempiones titulus un 25 gadus pēc kārtas bija Lielbritānijas labākā universālā riteņbraucēja.
Vīrietis viņas 12 stundu distanci pārspēja tikai pēc diviem gadiem; sieviešu rekords noturējās pusgadsimtu. Šis brauciens atgādina, ka sportistes sniegums var būt lielāks par iespējām, ko viņai tolaik deva sacensību sistēma. Sieviešu šosejas riteņbraukšana olimpiskajā programmā nonāca vien 1984. gadā.