Kad Edoardo Bianchi 1885. gadā Milānas Nironē ielā atvēra nelielu velosipēdu veikalu, Eiropas ielās vēl varēja redzēt augstriteņus ar lielu priekšējo riteni. Bianchi uzņēmuma vēstures hronoloģija rāda, cik strauji šajā laikā mainījās velosipēda pamatveidols. Jau 1886. gadā veikals sāka tirgot tā dēvētā drošā velosipēda tipa modeļus ar vienāda izmēra priekšējo un aizmugurējo riteni. Tā nebija viena cilvēka izgudrota revolūcija, bet pārmaiņa, kuru jauni darbnīcu uzņēmumi palīdzēja ieviest ikdienas lietošanā.
Nākamais solis bija braukšanas sajūta. Saskaņā ar Bianchi hronoloģiju 1888. gadā uzņēmums izgatavoja velosipēdu ar pneimatiskajām riepām. Uz bruģa un nelīdzenas ielas riepa ar gaisu nozīmēja pavisam citu kontaktu ar ceļu nekā ciets loks. Tikmēr uzņēmums auga: 1887. gadā tas pārcēlās uz plašākām telpām Bertani ielā, bet 1890. gadā atvēra jaunu rūpnīcu Borghetto. Šo gadu secība rāda, kā velosipēda forma, komforts un ražošana virzījās uz priekšu vienlaikus.
Mūsdienu braucējam šis stāsts atgādina, ka pazīstamās detaļas reiz nebija pašsaprotamas. Līdzīga izmēra riteņi, praktiskāka sēdpozīcija un ar gaisu pildītas riepas veidoja velosipēdu, kuru varēja izmantot daudz plašāk par tobrīd populāro augstriteni. Bianchi agrīnā vēsture nav jālasa kā apgalvojums, ka zīmols vienīgais radīja šos risinājumus. Tā ir viena konkrēta Milānas darbnīcas liecība par laikmetu, kurā velosipēds strauji ieguva mums pazīstamo veidolu.