Saliekamā velosipēda ideja nav tikai vietas taupīšana mājās. Harijs Bikertons meklēja veidu, kā velosipēdu ērti izmantot kopā ar citiem transporta veidiem — aizbraukt līdz stacijai, salocīt to un turpināt ceļu. Viņa 1971. gadā izveidotais Bickerton Portable bija viegls velosipēds ar alumīnija sakausējuma konstrukciju. Dizaina jautājums bija ļoti praktisks: kā saglabāt braucamību, vienlaikus padarot velosipēdu pietiekami ērtu pārnēsāšanai.
Atbilde slēpās ne vien mazākā izmērā, bet arī rāmja savienojumā. Bikertona izstrādātā eņģe ļāva velosipēdu salocīt, un tās pamatideja vēlāk ietekmēja citus saliekamo velosipēdu risinājumus. Ražotāja stāstā agrīnais modelis raksturots kā aptuveni 17 mārciņas jeb nepilnus astoņus kilogramus smags, salocītā veidā salīdzināms ar iepirkumu somu. Tas bija mēģinājums izveidot rīku visam ceļam no durvīm līdz durvīm, ne tikai vienam tā posmam.
Pirmie 300 velosipēdi tapa nelielā darbnīcā ar ierobežotu aprīkojumu. Vēlāk saliekamā modeļa ideja ieguva plašāku piekritēju loku; uzņēmuma vēsture min aptuveni 600 000 pārdotu velosipēdu turpmākajās divās desmitgadēs. Šis stāsts atgādina, ka labs velosipēda dizains sākas ar cilvēka ikdienas kustību: cik viegli braucamo salocīt, pacelt, ievietot vilcienā un atkal izmantot ceļa pēdējiem kilometriem.