Blakusvāģis šodien var šķist neparasta motocikla piedeva, taču agrīnajā motobraukšanā tas risināja pavisam praktisku uzdevumu: deva vietu vēl vienam cilvēkam vai mantām. Viena riteņa piekabe pie motocikla ļāva izmantot to plašāk nekā tikai solo braucienam. Vēsturiskajās fotogrāfijās blakusvāģi redzami gan izbraucienos, gan darbā, tostarp lauku pasta maršrutos.
Blakusvāģa stiprinājumi uz Harley-Davidson rāmjiem parādījās jau 1905. gadā, bet rūpnīcas katalogā blakusvāģis nonāca 1914. gadā. Vēlāk tika piedāvātas dažādas pasažieru un vieglākas konstrukcijas versijas. Tas rāda, kā ideja no pievienota sēdekļa kļuva par atsevišķu transporta risinājumu ar saviem lietojuma veidiem.
Blakusvāģis nav vienkārši trešais ritenis. Tā ritenis atrodas motocikla sānos, tāpēc visa konstrukcija ir asimetriska un kustas citādi nekā divriteņu motocikls. Tieši šī neparastā forma padarīja blakusvāģi atpazīstamu motokultūrā, kamēr tā sākotnējā vērtība bija ļoti ikdienišķa: iespēja aizvest līdzi cilvēku, bagāžu vai darbam vajadzīgo.