1983. gadā BMW K 100 kļuva par markas pirmo sērijveida motociklu ar četrcilindru dzinēju. Tā 987 cm³ agregāts attīstīja 66 kW jeb 90 ZS pie 8000 apgr./min, bet jaunās sērijas nozīmi noteica arī neparastais detaļu izkārtojums.
Rindas četrcilindru dzinēju novietoja gareniski un sagāza uz sāniem. Tas bija šķidruma dzeses motors ar Bosch LE-Jetronic degvielas iesmidzināšanu un divām augšējām sadales vārpstām. Dzinējs darbojās arī kā tērauda cauruļu rāmja slodzi nesošs elements.
Pārnesumkārba bija piestiprināta tieši dzinējam, bet vienpusējā aizmugurējās piekares svira ietvēra kardānvārpstu. Šo apvienoto mezglu BMW dēvēja par Compact Drive System. Līdzās jaunajam dzinējam tādējādi saglabājās markai raksturīgā jaudas pārvade uz aizmugurējo riteni.
Bāzes K 100 bija bez aptecētāja; uz tā paša pamata izauga RS, RT un LT versijas. Šī vēsture parāda, kā vienas piedziņas konstrukcija var kļūt par pamatu veselai motociklu saimei — no vienkāršāk aprīkota modeļa līdz tāliem ceļojumiem paredzētām versijām.