1987. gadā BMW R 80 GS un R 100 GS saņēma Paralever aizmugurējo piekari. Tā attīstīja ideju, ko 1980. gada R 80 G/S bija ieviesis ar vienpusējo Monolever sviru. Būtiskā pārmaiņa skāra kardānpiedziņas un piekares savstarpējo ietekmi, nevis tikai motocikla izskatu.
Kardānpiedziņas reakcija var likt motocikla aizmugurei pacelties vai nolaisties, mainoties vilkmei. Paralever izmanto paralelograma principu, lai lielā mērā atdalītu piedziņas un palēninājuma spēku ietekmi no piekares kustības. Braucējam tas nozīmē mazāk izteiktu aizmugures reakciju uz gāzes roktura kustībām.
Konstrukcijā kardānvārpsta atrodas sviras iekšpusē, bet gala reduktora korpuss ar sviru savienots šarnīrā. Atsevišķs reakcijas stienis balsta korpusu pret rāmi; kardāna šarnīri ļauj pārvadīt jaudu, mainoties detaļu savstarpējam leņķim. Tieši šo elementu kopdarbība veido Paralever darbības principu.
Lasot aprīkojuma aprakstu, noder nošķirt trīs uzdevumus. Paralever attiecas uz aizmugurējā riteņa vadīšanu un kardānpiedziņas reakciju, Telelever — uz priekšējo piekari, savukārt ESA apzīmē elektronisku piekares regulēšanu. Tādēļ Paralever nosaukums pats par sevi nenorāda, ka motociklam ir elektroniski regulējami amortizatori.