Briseles zemo emisiju zonas izvērtēšanai veltītā diskusijā uzmanība pievērsās ne tikai gaisa kvalitātei, bet arī tam, kam ir iespēja pārvietoties ar velosipēdu. Pilsētā pēdējos gados ir samazinājies slāpekļa dioksīda līmenis. Tajā pašā laikā velobraucienu īpatsvars pieauga no aptuveni 3% 2010. gadā līdz 9% 2024. gadā. Šie rādītāji apraksta divas vienlaicīgas pārmaiņas, taču paši par sevi nepierāda, ka vienu izraisīja otra.
Diskusijā Molenbēkas velobraukšanas biedrība norādīja uz mazāk redzamu šķērsli: drošu velonovietņu trūkumu. Cilvēkam, kurš vēlas iegādāties velosipēdu un braukt ikdienā, vieta tā glabāšanai var būt tikpat svarīga kā pats maršruts. Īpaši tas skar lielākus un dārgākus kravas velosipēdus. Segtu, aizslēdzamu vietu ir maz, bet pieejamajām kastēm mēdz būt ilga gaidīšana.
Tādēļ zemo emisiju politika un veloinfrastruktūra jāvērtē kopā. Mazāk piesārņots gaiss uzlabo pilsētvidi, savukārt drošs ceļš, pieejama novietne un iespēja apgūt braukšanu palīdz cilvēkiem šo vidi izmantot. Briseles piemērs atgādina, ka pāreja uz ikdienas velobraukšanu sākas arī pie mājas durvīm — ar praktisku atbildi uz jautājumu, kur paliks velosipēds.