Velosipēds nav viena dzīvesveida zīme. Londonā 2015.–2016. gadā rīkotā izstāde riteņbraukšanu aplūkoja caur četrām grupām: augstu rezultātu sportistiem, piedzīvojumu meklētājiem, pilsētas braucējiem un kravu vedējiem. Šāds dalījums ļauj salīdzināt ne tikai velosipēdu formas, bet arī iemeslus, kādēļ cilvēki min pedāļus.
Sacīkšu velosipēdā priekšplānā ir ātrums un precizitāte; taku braucienā — vadāmība uz nelīdzenas virsmas. Pilsētā svarīgi ir pieturas, mantu pārvadāšana un ikdienas ērtums, savukārt kravas velosipēds var aizstāt daļu īso pārvadājumu. Viena piedziņas pamatideja tā iegūst četrus dažādus pielietojumus.
Izstādē vieta bija arī britu individuālajiem rāmju meistariem, kuru darbs parāda vēl vienu lietu: velosipēda ģeometriju un aprīkojumu var pielāgot konkrētam braucējam. Kopā šie piemēri atgādina, ka labākais velosipēds nav viens modelis visiem, bet gan tas, kurš atbilst izvēlētajam braucienam.