Kad deviņpadsmitā gadsimta beigās drošā tipa velosipēdi kļuva pieejamāki, ražotāji eksperimentēja arī ar rāmja materiāliem. Viens neparasts piemērs ir 1897. gada Chilion, ko ražoja M. D. Stebbins Manufacturing Company Springfīldā, Masačūsetsā. Saglabātajā velosipēdā rāmja stieņi ir veidoti no pulēta hikorija koka, bet savienoti ar alumīnija bronzas mezgliem. Siluets atgādina sava laikmeta divriteņus, taču materiālu kombinācija to padara īpašu.
Koka izmantošana šeit nebija tikai dekorācija. Ražotājs apgalvoja, ka šāda konstrukcija, atsitoties pret šķērsli, nelocīsies kā metāla stieņi un nerūsēs. Šie bija tā laika pārdošanas argumenti, nevis mūsdienās apstiprināts salīdzinošs izturības mērījums. Tomēr tie labi parāda, kādi jautājumi nodarbināja velosipēdu būvētājus: svars, izturība, kopšana un atšķirība no konkurentu ražojumiem. Hikorija stieņi bija savienoti ar metāla detaļām, jo velosipēdam joprojām vajadzēja stingrus un precīzus mezglus.
Chilion nav stāsts par materiālu, kas uzvarēja visu nozari. Tas ir logs īsā periodā, kad drošā tipa velosipēda pamatforma jau bija atpazīstama, bet rāmja risinājumi vēl nebija vienādi. Mūsdienās redzamie tērauda, alumīnija un kompozītmateriālu rāmji šķiet pašsaprotami, taču šis koka piemērs atgādina, ka divriteņa attīstība notika ar daudziem paralēliem mēģinājumiem. Vēsturiskais priekšmets ļauj aplūkot ne tikai pašu velosipēdu, bet arī ražotāja ideju par to, kāpēc pircējam vajadzētu izvēlēties tieši šo konstrukciju.