Deviņpadsmitā gadsimta nogalē velosipēds bija gan pārvietošanās līdzeklis, gan jaunu tehnisku ideju skatuve. 1896. gadā Čārlzs Mecs Masačūsetsas pilsētā Voltemā izveidoja Orient Oriten — velosipēdu desmit braucējiem. Tas tapa, lai pievērstu uzmanību viņa Orient velosipēdu līnijai, un ar savu neparasto garumu bija grūti nepamanāms riteņbraucēju saietos.
Oriten bija aptuveni septiņus metrus garš un svēra ap 138 kilogramiem. Desmit cilvēku kopīga mīšanās varēja to iekustināt iespaidīgā tempā, tomēr tik garu konstrukciju vadīt nebija viegli. Mecs to veda uz riteņbraukšanas pasākumiem un sacīkstēm dažādās ASV vietās. Šis braucamais drīzāk demonstrēja cilvēku kopīgā spēka un velosipēda konstrukcijas iespējas nekā piedāvāja praktisku ikdienas transportu.
Mūsdienās vienīgais saglabājies Oriten atrodas The Henry Ford kolekcijā. Muzejs norāda, ka priekšmets pašlaik nav publiski izstādīts, taču tā apraksts ļauj ieraudzīt savdabīgu posmu velosipēdu vēsturē. Laikā, kad ražotāji sacentās par uzmanību, inženieru izdomai reizēm bija tikpat liela nozīme kā ātrumam: viens velosipēds varēja kļūt par notikumu veseliem desmit braucējiem un viņu skatītājiem.