Veloceļš kartē var izskatīties nepārtraukts un pietiekami plats, bet braucējam viens neērts krustojums var noteikt visa maršruta sajūtu. CITWIN pētniecības projekts izmēģināja pilsētas “digitālā dvīņa” pieeju: blakus izmērāmiem ielas rādītājiem likt arī cilvēku pašu vērtējumu. Tādējādi plānotājs var ieraudzīt vietu, kas tehniskajā novērtējumā saņem labu atzīmi, bet ikdienas lietotājiem šķiet nedroša vai nepatīkama.
Viens piemērs ir aptuveni 7,5 kilometru kopīgs gājēju un velobraucēju ceļš starp Eskilstūnu un Toršellu Zviedrijā. Ceļš ir uzturēts, un no Toršellas līdz Eskilstūnas dzelzceļa stacijai iespējams aizbraukt apmēram 25–30 minūtēs. Tomēr vietējā darbā tika izceltas iespējas uzlabot atsevišķus šķērsojumus un pakalpojumus maršruta malā. Iedzīvotāju aptauja palīdzēja salīdzināt to, ko rāda infrastruktūras dati, ar to, kā ceļu izjūt braucēji.
Projekta rezultāts nav gatava lietotne, kuru pašvaldība var vienkārši lejupielādēt. Tas ir lēmumu pieņemšanas ietvars. Sarunās ar vairāk nekā 20 plānošanas speciālistiem atklājās, ka līdzās datiem izšķiroši ir izmaksu, politiskās gribas un nepilnīgas informācijas jautājumi. Digitālais modelis tos neatrisina pats, toties var precīzāk parādīt, kur vajadzīga pārbaude uz vietas un kur ieguldījums braucēju pieredzi uzlabotu visvairāk.