Supermono bija viens no Pjēra Terblanša agrīnajiem darbiem Ducati. Pirms motociklu dizaina viņš bija studējis Londonas Royal College of Art un strādājis pie automobiļu formas. Iepazīšanās ar Masimo Tamburīni 1985. gada Milānas izstādē pavēra ceļu darbam Cagiva.
Muzeja fotogrāfijā uzmanību piesaista garā sānu aptecētāja pāreja uz īsu, paceltu asti. Starp tvertni un astes daļu ir izteikta vieta vienam braucējam. Atvērtā zona virs aptecētāja ļauj saskatīt rāmja caurules un vadības mezglus, padarot konstrukciju par daļu no kopējā tēla.
Šis bija sacensībām paredzēts motocikls, izgatavots tikai 67 eksemplāros. Ducati vēsturiskais apraksts 550 cm³ šķidrumdzeses viencilindra motoram norāda četrus vārstus un 75 ZS. Par projekta tehnisko īstenošanu atbildēja Klaudio Domenikāli.
Supermono ir interesanti vērot arī bez jaudas skaitļiem: sarkano virsmu laukumi mijas ar redzamu mehāniku, bet sēdekļa iedobe saista priekšējo un aizmugurējo daļu. Tas ir noderīgs dizaina skatpunkts — izsekot braucēja vietai un detaļu proporcijām, pirms pievērsties emblēmai.