Cik daudz Eiropas naudas patiesībā nonāk veloinfrastruktūrā? Vienkārša budžeta ailes saskaitīšana var maldināt. Pētījumā par 2014.–2027. gada ES struktūrfondu projektiem ieguldījums ar velobraukšanu saistītos darbos sākotnēji novērtēts 6,8 miljardu eiro apmērā. Šis skaitlis attiecas uz projektiem, kuros ir vismaz viens velo komponents; tas nav tas pats, kas izdevumi tikai veloceļiem, un nav jāuztver kā jau pilnībā iztērēta summa.
Problēma ir projektu klasifikācija. Daļa darbu, kas ierakstīti velo vai gājēju infrastruktūras kategorijā, lielā mērā kalpo citiem transporta veidiem. Savukārt reāli veloceļu projekti mēdz atrasties plašākā pilsētas transporta kategorijā. Pētnieki izskatīja 7713 projektu nosaukumus un aprakstus trijās finansējuma kategorijās, lai atšķirtu darbus tikai velobraukšanai no jauktiem projektiem un no tiem, kuros velo ieguldījuma nav.
Divi piemēri parāda, kāpēc šī atšķirība ir svarīga. Portugāles Eriseiras transporta mezgls bija reģistrēts veloceļu un gājēju ceļu kategorijā, lai gan tajā paredzēta plaša auto un autobusu infrastruktūra un tikai piecas velonovietnes. Horvātijas Čepinā turpretim 6,3 kilometru veloceļu izbūve bija iekļauta citā transporta kategorijā. Precīzāka projektu aprakstīšana un izmaksu sadalījums palīdzētu sabiedrībai saprast ne tikai piešķirtās naudas apjomu, bet arī to, kāda infrastruktūra par to radīta.