Deviņpadsmitā gadsimta beigās velosipēda konstrukcija varēja noteikt, kurš vispār var uz tā uzkāpt. Augstā priekšējā riteņa velosipēdi prasīja veiklību, savukārt laikmeta kleitas kāpšanu padarīja īpaši sarežģītu. Ap 1890. gadu Masačūsetsā izgatavotais Elliott Hickory ir piemērs citai pieejai: tā zemais rāmis ļāva uzsēsties vieglāk.
Muzeja kolekcijā saglabātā velosipēda apraksts uzsver praktisku ieguvumu. Zemā rāmja forma bija piemērota arī tā laika garajām kleitām, kamēr sporta apģērbs vai platas bikses daudzām sievietēm nebija sociāli pieņemama izvēle. Konstrukcijas maiņa tādējādi mazināja ikdienas šķērsli braukšanai.
Šis priekšmets atgādina, ka velosipēda vēsturē nozīme bija ne tikai ātrumam vai mehānismiem. Dažkārt izšķirošais uzlabojums bija iespēja vienkārši un ērti sākt braucienu. Elliott Hickory piemērs rāda, kā dizains var paplašināt cilvēku loku, kuriem divi riteņi kļūst pieejami.