Ēriku Haindsu velosipēdu būvēšanā ievadīja ģimenes interese par kalnu riteņbraukšanu un žurnāli, kuros viņš iepazina šī sporta agrīnos meistarus. Pēc darba veloveikalos un pie vietējā rāmju būvētāja viņš nonāca Kolorādo uzņēmumā Moots. Tur pavadīts aptuveni ceturtdaļgadsimts, un viņa ikdiena tagad aptver gan datorvadāmu iekārtu programmēšanu, gan rāmju un detaļu izgatavošanas procesa pilnveidi.
Titāna rāmi no malas viegli saistīt tikai ar metināšanu, taču Haindss uzsver sagatavošanas un apdares precizitāti. Pēc urbšanas vietu apstrādes, virsmu nolīdzināšanas un roku darba redzama pati konstrukcija — to neslēpj krāsas kārta. Tādēļ mazām neprecizitātēm ir īpaša nozīme. Kad viņš sāka, darbnīcā bija viena vēl neiestatīta datorvadāma iekārta; tagad viņš strādā ar četrām, kas palīdz izgatavot rāmju daļas, stūres iznesumus, sēdekļu stutes un darba palīgierīces.
Tomēr stāsts nav tikai par jaunām mašīnām. Haindss atceras laiku, kad apdares nodaļā strādāja vien divi cilvēki un nepietiekami labu darbu vajadzēja pārtaisīt, pat ja tas prasīja vairāk laika. Viņš šo attieksmi saista ar braucēju, kurš izvēlējies konkrēto rāmi un ar to dosies savos maršrutos. Sarunas ar velosipēdu īpašniekiem kopīgos braucienos viņam palikušas atmiņā vairāk nekā slavenu sportistu pasūtījumi. Tieši tur ražošanas precizitāte iegūst jēgu.