Septiņdesmito gadu beigās Honda meklēja jaunu impulsu lielo sporta motociklu klasē. Līdzās jaunās paaudzes četrcilindru CB900F un CB750F parādījās CBX1000 — sešcilindru modelis, kura dzinējs kļuva par galveno vizuālo akcentu.
Aiz iespaidīgā skata bija konkrēta uzbūve: 1047 cm³ gaisa dzeses rindas sešcilindru dzinējs, divas augšējās sadales vārpstas, 24 vārsti un seši Keihin karburatori. Vēlāk, pēc 1980. gada, modelis ieguva aptecētāju un vairāk pievērsās sporta tūrismam.
Lai ierobežotu dzinēja platumu, ģeneratoru novietoja uz atsevišķas vārpstas aiz kloķvārpstas un virs tās. Pats dzinējs pildīja nesošas konstrukcijas daļas funkciju, tāpēc zem tā nevajadzēja rāmja caurules. Šie risinājumi palīdz saprast, cik daudz darba prasīja sešu cilindru ievietošana motociklā.
Aplūkojot agrīno CBX, uzmanību piesaista cilindru rindas platums un izplūdes cauruļu loki. Te tehnika pati veido siluetu: degvielas tvertne, sēdeklis un riteņi ierāmē dzinēju, kuru nav iespējams nepamanīt. Tieši šī konstrukcijas un izskata saikne padara modeli interesantu arī ārpus jaudas skaitļu salīdzināšanas.