Konija Kārpentere-Finija olimpiskajās spēlēs debitēja uz ledus. 1972. gadā Saporo viņa 14 gadu vecumā ieņēma septīto vietu ātrslidošanas 1500 metru distancē. Potītes savainojums pirms 1976. gada ASV atlases sacensībām liedza iespēju piedalīties nākamajās ziemas spēlēs, un viņa pievērsās sacensībām ar velosipēdu.
Studējot Kalifornijas Universitātē Bērklijā, Kārpentere-Finija startēja arī airēšanā: 1980. gadā viņa kopā ar četrinieka komandu izcīnīja ASV studentu čempionu titulu. Riteņbraukšanā viņas sasniegumi aptvēra gan šoseju, gan treku — 1983. gadā viņa kļuva par pasaules čempioni 3000 metru individuālajā iedzīšanā.
1984. gada Losandželosas spēlēs sievietes pirmoreiz sacentās olimpiskajā riteņbraukšanā. Pēc 79,2 kilometru grupas brauciena Kārpentere-Finija finišā apsteidza komandas biedreni Rebeku Tvigu un ieguva zeltu. Izšķirošajā brīdī viņa izstūma velosipēdu uz priekšu, priekšējam ritenim pirmajam šķērsojot līniju.
Viņas riteņbraukšanas bilancē ir 12 ASV čempiones tituli un četras pasaules čempionātu medaļas. Losandželosas uzvara šo karjeru saista ar plašāku sporta vēstures pavērsienu: sieviešu šosejas sacensības beidzot bija nonākušas olimpiskajā programmā.