Cik daudz vietas Latvijā atvēlēts iešanai un braukšanai ar velosipēdu? Centrālās statistikas pārvaldes pirmā visaptverošā pašvaldību uzskaite dod atskaites punktu: 2025. gada beigās ekspluatācijā nodotās un lietošanai pieejamās mikromobilitātes infrastruktūras kopgarums bija 1194,5 kilometri. Aptauja aptvēra visas 42 pašvaldības, tāpēc šie skaitļi raksturo valsti kopumā, nevis tikai dažus lielākos pilsētu tīklus.
No kopgaruma 742,2 kilometri jeb 62,1 % bija kopīgi gājēju un velosipēdu ceļi. Vēl 281,1 kilometrā jeb 23,5 % gājēju un velosipēdu vai elektroskrejriteņu plūsmas bija savstarpēji atdalītas. Atlikušie 171,2 kilometri ietvēra velojoslas, velosipēdu ceļus, rekomendējošās velojoslas un citus risinājumus. Šāds sadalījums palīdz saprast, kāda veida telpa ir pieejama braucējam; kopējais kilometru skaits viens pats neko nepasaka par maršrutu nepārtrauktību vai krustojumu ērtumu.
Pašvaldību griezumā visvairāk infrastruktūras uzskaitīts Rīgā — 170,4 kilometri. Tai seko Ventspils ar 73,6 un Jūrmala ar 68,7 kilometriem; tālāk ir Ogres novads, Liepāja un Valmieras novads. Tā kā šī ir pirmā šāda visaptveroša uzskaite, no tās nevar izdarīt secinājumus par tīkla pieaugumu iepriekšējos gados. Toties turpmāk tā ļaus salīdzināt gan kopējo garumu, gan ceļu veidus, un pašvaldībām pamatotāk plānot savienojumus starp ikdienas galamērķiem.