Zuzanne Bednarika un Tomass Drešers 2026. gada vasarā devās no Austrijas uz Romu ar piekrautiem grants velosipēdiem. Ceļā viņi savienoja vairākus maršrutus: sākumā EuroVelo 9 un EuroVelo 14, pēc tam EuroVelo 7 cauri Austrijai un Itālijai. Brauciens nebija viena nepārtraukta, perfekti iezīmēta līnija kartē.
Alpu posmos kāpumi izrādījās grūtāki, nekā gaidīts, un negaisi lika mainīt dienas plānus. Braucot no Bolcāno uz Avio, pāris baudīja Adidžes ielejas ainavas un labu veloceliņu, taču nogurums un sāpoši ceļgali prasīja biežākas pauzes. Pie Mantujas maršruta norādes kļuva mazāk skaidras; vēlāk riepas bojājums un sāpes mudināja ieplānot atpūtas dienu Boloņā.
Šis ceļojums atgādina, ka garā velobraucienā svarīgs ir ne tikai dienā pieveiktais attālums. Laikapstākļi, kāpumi, velosipēda tehniskais stāvoklis un paša spēki nosaka tempu. Atpūtas diena un gatavība pielāgot nakšņošanas vietu palīdz turpināt ceļu ar lielāku prieku.