Roadster tipa velosipēds nostiprinājās 19. gadsimta 90. gadu sākumā kā praktisks ikdienas pārvietošanās līdzeklis. Tā veidotāji par prioritāti izvirzīja izturību un ērtu braukšanu, nevis pēc iespējas mazāku svaru. Taisna stūre, dubļusargi, bagāžnieks un atsperots sēdeklis padarīja šādu velosipēdu piemērotu pilsētas gaitām.
Līdzās klasiskajam rombveida rāmim parādījās arī zemāks, viegli pārkāpjams rāmis. Tā laika garajos svārkos braucošajiem tas atviegloja uzkāpšanu, bet aizsargs pie aizmugurējā riteņa neļāva audumam ieķerties spieķos. Tā bija konkrēta konstrukcijas atbilde uz cilvēku ikdienas apģērbu un vajadzībām.
Vēsturisko roadster var atpazīt arī daudzos mūsdienu pilsētas velosipēdos: augsta stūre veicina stāvu sēdpozīciju, dubļusargi sargā apģērbu, bet bagāžnieks pārvadā ikdienas lietas. Šis dizains atgādina, ka velosipēda vērtību ne vienmēr nosaka ātrums vai vieglums; dažkārt svarīgāk ir vienkārši ērti nokļūt galamērķī.