Aptuveni 1890. gadā Koventri uzņēmums Singer & Co. izgatavoja velosipēdu, kura siluets vēl šodien šķiet pārsteidzoši pazīstams. Singer Safety bija viens no tā sauktajiem drošības velosipēdiem: tam bija divi līdzīga izmēra riteņi, dimanta formas rāmis un sēdeklis virs pedāļiem. Šāda uzbūve atšķīrās no agrākajiem augstriteņiem, kuru lielais priekšējais ritenis vadīja gan kustību, gan braucēja sēdpozīciju. Jaunajā izkārtojumā braucējs atradās tuvāk zemei un pedāļu spēku varēja pārvērst kustībā ar ķēdes piedziņu.
Saglabātajam Singer eksemplāram ir arī nianses, kas atgādina par laikmeta inženieru meklējumiem. Priekšējā dakša ir izliekta tā, lai stūres ass virzītos uz riepas saskares punktu ar ceļu. Klaņu mezgls ir pieskrūvēts pie rāmja, nevis pie tā pielodēts. Sākotnējais ādas sēdeklis muzejā 1961. gadā nomainīts pret Brooks sēdekli, tādēļ redzamais priekšmets nes arī vēlākas uzturēšanas pēdas. Šīs detaļas ļauj uztvert velosipēdu kā konkrētu darba un lietojuma priekšmetu, nevis tikai mūsdienu modeļa priekšteci.
Singer bija viens no ievērojamajiem Koventri velosipēdu ražotājiem, un tā Safety balstījās uz Džona Kempa Stārlija popularizētu konstrukcijas ideju. Rūpnieciskās ražošanas attīstība un konkurence palīdzēja šādus velosipēdus padarīt pieejamus plašākam cilvēku lokam Eiropā un Amerikā. Tas mainīja arī ikdienas pārvietošanās iespējas sievietēm un strādājošajiem. Šī viena muzeja velosipēda vērtība slēpjas tā ikdienišķumā: gandrīz visi tā galvenie proporciju un sēdpozīcijas principi joprojām ir atpazīstami pilsētas velosipēdā.