Pirms Stelio Belletti pievērsās šosejas velosipēdiem, ģimenes darbnīcā Milānā tapa īpašas metāla konstrukcijas, tostarp aviācijas un sacīkšu motociklu projekti. Viņš pats brauca ar velosipēdu un gribēja rāmi, kas atbilstu viņa priekšstatam par precīzu konstrukciju. Kad iegādātais velosipēds sagādāja vilšanos, darbnīcā jau bija instrumenti un prasmes, lai pamēģinātu izgatavot savu rāmi.
Septiņdesmito gadu sākumā šosejas rāmjos ierasta bija cauruļu savienošana ar uzmavām. Belletti izvēlējās TIG metināšanu — pieeju, ar kuru bija pazīstams no citas metālapstrādes. Tā ļāva veidot rāmi bez tradicionālajām uzmavām un citādi domāt par cauruļu savienojumiem. Pēc vairākiem izmēģinājumiem tapa rāmis, kuru pamanīja arī citi braucēji; 1973. gadā tika reģistrēts Stelbel nosaukums.
1975. gadā Belletti nostiprināja bezuzmavu Integrale rāmja ieceri patentā. Vēlāk darbnīca strādāja ar dažādām caurulēm, dakšām un rāmju formām, taču tērauds un metinājuma kvalitāte palika tās atpazīstamākais rokraksts. Zīmols pārtrauca darbību 1990. gadā un atgriezās 2015. gadā. Šis stāsts atgādina, ka velosipēda dizaina pārmaiņas reizēm sākas tur, kur satiekas cita amata prasmes un paša braucēja neatlaidīgs jautājums.