Septiņdesmito gadu sākumā Suzuki izvēlējās neparastu ceļu lielam ceļa motociklam. Uzņēmums 1970. gadā ieguva licenci Rietumvācijas NSU Wankel rotora motora patentu izmantošanai un dažu gadu laikā sagatavoja RE-5. Suzuki arhīvā tas norādīts kā 1975. gada modelis, kas bija paredzēts eksportam uz Ziemeļameriku, Eiropu un Okeāniju. Eksperiments nebija tikai izstādes prototips: tas nonāca pie pircējiem vairākos lielos tirgos.
RE-5 bija viens ar šķidrumu dzesēts rotors, 497 cm³ darba tilpums un 62 ZS jauda. Piecpakāpju pārnesumkārba un 230 kg sausā masa iezīmēja pilnvērtīga ceļa motocikla mērogu. Rotora motora pievilcība bija vienmērīgā darbība, plūstošs paātrinājums un mazākas vibrācijas. Šī tehnika atšķīrās no ierastā virzuļdzinēja, taču braucējam svarīgākais bija nevis neparastais princips pats par sevi, bet sajūta uz ceļa.
RE-5 stāsts ilga īsu laiku. Pēc 1973. gada naftas krīzes pircēji arvien vairāk pievērsās degvielas taupībai, un Suzuki norāda, ka modeļa ražošana un pārdošana tika apturēta aptuveni gadu pēc debijas. Tas nepadara motociklu par mazāk interesantu: RE-5 paliek piemērs laikam, kad ražotājs bija gatavs pārbaudīt pavisam citu motora arhitektūru, pat ja tirgus drīz izvēlējās citu virzienu.