Kad Honda 1952. gadā gatavoja Cub F-Type — nelielu dzinēju, ko varēja piestiprināt velosipēdam, — uzņēmumam bija jāatrod veids, kā to nogādāt līdz pircējiem. Japānā bija tikai ap 300 motociklu tirgotāju, un Honda pārstāvēja vien neliela daļa. Takeo Fudzisava pievērsās daudz plašākam tīklam: velosipēdu veikaliem.
Viņa vadībā Honda nosūtīja vēstules vairāk nekā 50 000 velosipēdu veikalu. Vēstulēs tika skaidrots, kāpēc pircējiem varētu būt vajadzīgs viegls dzinējs ikdienas velosipēdam; vairāk nekā 30 000 veikalu atsaucās. Šāds tiešs kontakts ļāva jaunajam produktam sasniegt vietas, kur tradicionālā motociklu izplatīšanas sistēma Honda vēl nebija pieejama.
Cub F-Type kļuva pazīstams ar balto tvertni un sarkano dzinēju, bet Fudzisavas ieguldījums bija plašāks par vienu reklāmas kampaņu. Viņš sasaistīja produkta ideju ar veikalu tīklu, kurā cilvēki jau pirka un remontēja velosipēdus. Tas bija viens no soļiem, ar kuriem neliels japāņu ražotājs izveidoja savu pārdošanas ceļu.