Šarls Mošē 20. gadsimta 20. gados kļuva pazīstams ar Vélocar — divvietīgu pedāļu četrriteni ar vieglu virsbūvi. 1932. gadā sekoja divriteņu Vélo-Vélocar. Braucējs sēdēja sēdeklī ar atzveltni un mina uz priekšu novietotus pedāļus; stūres novietojumu nodrošināja mehānisms ar kardāna savienojumu.
1933. gada 7. jūlijā Fransiss Fors (Francis Faure) Parīzē ar šādu guļvelosipēdu stundā veica 45,055 kilometrus. Tas bija stundas rekords bez tempa veidotāja. Panākums pievērsa uzmanību konstrukcijai, kurā braucēja poza būtiski atšķīrās no ierastās sacīkšu velosipēda pozas.
Taču rezultāta vēsturi noteica arī sacensību noteikumi. 1934. gadā UCI izslēdza šo guļvelosipēdu konstrukciju no parasto velosipēdu rekordu sistēmas. Šis gadījums atgādina, ka sporta rekords vienmēr ir saistīts ar atļautā inventāra definīciju. Mošē risinājums palika spilgts piemērs tam, cik atšķirīgas formas var iegūt ar cilvēka spēku darbināms transportlīdzeklis.