Veloceliņš var šķist ērts un drošs, līdz tā sākumā parādās šauri vārti vai līkumota barjera. Parasts divriteņu velosipēds tur, iespējams, izbrauks, bet trīsritenis, tandēms vai velosipēds ar piekabi var iestrēgt. Apvienības Wheels for Wellbeing iekļaujošas velobraukšanas vadlīnijas mudina maršrutu vērtēt no ieejas līdz izejai, ņemot vērā arī cilvēkus, kuri izmanto lielākus vai pielāgotus velosipēdus.
Vadlīnijas iesaka pietiekamu brīvo platumu, līdzenus segumus un iespēju izbraukt bez nepieciešamības atkāpties atpakaļ vai pacelt velosipēdu. Ja jāierobežo automašīnu iebraukšana, starp stabiņiem ieteikts atstāt vismaz 1,5 metrus platu atstarpi un taisnu piebraukšanu. Tas ir šīs organizācijas projektēšanas ieteikums, nevis universāls noteikums katrai ielai.
Šāds skatījums palīdz arī ģimenēm ar bērnu piekabēm un cilvēkiem, kuri ved pasažieri vai kravu. Veloceļa kvalitāti nosaka ne tikai gluds posms kartē, bet arī tas, vai dažādi braucēji var tajā iebraukt, droši nogriezties un turpināt ceļu bez šķēršļiem.