Velosipēdistam pilsēta nav tikai līnija kartē. Brauciens sākas pie mājām, turpinās caur krustojumiem un beidzas vietā, kur velosipēdu var ērti un droši novietot. Velosipēdu arhitektūras biennāle šo pieredzi sakārtoja trīs tēmās: maršruti, savienojumi un galamērķi. Tās 2019.–2020. gada atlasē bija 15 projekti no deviņām valstīm — 11 īstenotas būves un četri ieceru projekti.
Atšķirību starp maršrutu un galamērķi labi atklāj divi atlasē iekļauti piemēri. Sjamenas pilsētā Ķīnā paaugstināts aptuveni astoņus kilometrus garš velomaršruts ved cauri pilsētai. Savukārt Utrehtas Centrālās stacijas velonovietne pievēršas brauciena noslēgumam: tā sasaista velosipēdu ar vilcienu un padara pārsēšanos par ikdienas kustības daļu.
Šādu projektu kopīgā mācība nav noteikta forma vai mērogs. Svarīgi, lai braucējs varētu nepārtraukti virzīties uz priekšu un saprastu, kurp doties tālāk. Labi izstrādāta novietne, skaidra piekļuve stacijai un ērts šķērsojums kopā var būt tikpat nozīmīgi kā pats veloceļš.