Wilier Triestina Innovation Lab Veneto reģionā apvieno velosipēdu projektēšanu un attīstīšanu. Darbs virzās no ieceres līdz prototipam, kura īpašības pārbauda laboratorijā un braucienos. Izstrādē izmanto arī vēja tuneli un sportistu atsauksmes, savienojot mērījumus ar braukšanas sajūtām.
2024. gadā dokumentētajā Rosāno Veneto montāžas līnijā seši līdz astoņi darbinieki varēja samontēt aptuveni 40–60 vidējās un augstākās klases velosipēdus dienā. Rāmju ražošana un sākuma līmeņa modeļu montāža tolaik notika uzņēmuma ražotnē Taivānā.
Katram rāmim piešķīra svītrkodu un komplektācijas sarakstu. Atlasītās detaļas kopā ar rāmi pārvietojās starp darba vietām, līdz velosipēds nonāca pie gala pārbaudes. Šādi individuāla komplektācija iekļāvās atkārtojamā montāžas procesā.
Līdzās inženierijai uzņēmuma identitāti veido apdare. Vara toņa Ramato krāsojuma vēsture sākās 20. gadsimta 40. gados; šāda apdare bija arī Fiorenco Maņji velosipēdam, ar kuru viņš uzvarēja 1948. gada Giro d’Italia. Vēlāk tā izmantota arī Cento10 Hybrid modelim, sasaistot vēsturisku vizuālo valodu ar elektriski atbalstītu šosejas velosipēdu.