2009. gada Yamaha YZF-R1 ieguva 998 cm³ rindas četrcilindru dzinēju ar crossplane kloķvārpstu. Risinājums nāca no YZR-M1 MotoGP programmas un bija vērsts uz labāk kontrolējamu vilkmi, īpaši paātrinoties pēc līkuma.
Kloķvārpstas griešanos ietekmē gan sadegšana, gan virzuļu kustības inerce. Virzuļi katrā gājienā paātrinās un palēninās; šīs kustības rada griezes momenta svārstības arī neatkarīgi no gāzes roktura stāvokļa. Tās var traucēt braucējam precīzi sajust dzinēja reakciju.
Crossplane konstrukcijā kloķu izvietojumā izmantota 90 grādu nobīde, mainot četru virzuļu kustības savstarpējo ritmu. Tas samazina inerces radītās griezes momenta svārstības un palīdz iegūt tiešāku reakciju uz gāzes padevi. Būtība ir spēka padeves raksturā, ne tikai maksimālās jaudas skaitlī.
Vēlāk Yamaha Crossplane Concept kļuva par vadmotīvu arī divu un trīs cilindru dzinēju rakstura veidošanā. Tāpēc šis nosaukums pats par sevi nenozīmē vienādu kloķvārpstas uzbūvi visos modeļos: četrcilindru R1 konkrētais mehāniskais risinājums jāatšķir no plašākas dzinēju izstrādes pieejas.