Sešdesmito gadu beigās bezceļa motocikls vēl nebija pašsaprotama atsevišķa kategorija. Yamaha 1968. gada DT-1 kļuva par vienu no modeļiem, kas palīdzēja tai iegūt skaidru veidolu. Šaurais siluets, izteiktas protektora riepas un garš balstiekārtas gājiens nebija tikai iespaidīgs ārējais tēls. Tie atbildēja uz vajadzību braukt tur, kur parasts šosejas motocikls ātri sasniegtu savas robežas.
Yamaha dizaina vēsturē DT-1 aprakstīts kā pirmais Japānā pilnvērtīgi projektētais un ražotais trail motocikls. Veidotāji centās, lai tehniskās prasības un izskats viens otru papildinātu. Izpūtēja un citu detaļu novietojums palīdzēja saglabāt motociklu kompaktu un šauru, lai to varētu sajust jau uzsēžoties. Rezultāts bija viegli nolasāma forma: no dakšas līdz riepām katra redzamā detaļa stāstīja par paredzēto lietojumu.
Rūpes par izskatu neapstājās pie konstrukcijas. Perlamutra baltās degvielas tvertnes krāsai Yamaha pētīja sasmalcinātu pērļu austeru čaulu efektu, bet tvertnes svītru veidoja vairākos krāsošanas un karsēšanas posmos. Uzņēmuma pieredze klavieru apdarē nonāca uz motocikla, kas bija domāts putekļiem un nelīdzeniem ceļiem. Tieši šajā pretstatā slēpjas DT-1 pievilcība: bezceļa funkcija un rūpīgi nostrādāts dizains veidoja vienu veselumu.