1973. gada Yamaha RD250 sekoja Japānas sporta motociklu paaudzei, ko bija veidojuši DX250 un YDS sērijas modeļi. Yamaha muzeja aprakstā uzsvērts, ka RD250 izmantoja sacīkstēs gūtās tehniskās atziņas, taču bija paredzēts ceļam. Tā 247 cm³ gaisa dzeses divtaktu divcilindru motors tika apvienots ar sešpakāpju pārnesumkārbu. Rezultāts nebija tikai augstu apgriezienu raksturs: ražotājs izcēla arī viegli izmantojamu vilkmi vidējos un zemākos apgriezienos.
Svarīga daļa no šī rakstura bija Yamaha tā dēvētais Torque Induction ieplūdes risinājums. Muzeja materiāls to min kopā ar pārnesumkārbu kā vienu no tehnoloģijām, kas palīdzēja apvienot atsaucīgu paātrinājumu ar lietojamību. Lai šādu motoru varētu pilnvērtīgi izmantot, nozīme bija arī šasijai: aprakstā atsevišķi uzsvērts rāmis un bremzes. RD250 tādēļ ļauj ieraudzīt sporta motociklu kā kopumu, nevis tikai motora jaudas skaitli.
Sākotnējās specifikācijās Yamaha norādīja 22 kW jeb 30 zirgspēkus pie 7500 apgriezieniem minūtē un 154 kilogramu svaru. Šie skaitļi attiecas uz modeļa izlaišanas laiku, nevis uz jebkura šodien saglabājušās tehnikas eksemplāra stāvokli. Muzeja RD250 atgādina par periodu, kad ražotāji meklēja veidu, kā sacīkšu attīstību pārvērst vadāmā ceļa motociklā. Tieši līdzsvars starp motoru, pārnesumiem un šasiju veido šī modeļa stāstu.