1817. gada 12. jūnijā Kārlis Draiss devās no Manheimas Švecingenes virzienā un atpakaļ ar koka skrejmašīnu. Tā ripoja uz diviem riteņiem, priekšējais bija stūrējams, bet braucējs atspērās ar kājām. Gludais ceļš palīdzēja; citviet nelīdzenais segums ierobežoja šāda transporta lietošanu.
Draiss pārdeva rasējumus, pēc kuriem transportlīdzekļus izgatavoja amatnieki. Līdz plašai izplatībai bija tālu: cenu, sabiedrības attieksmi un administratīvos šķēršļus nevarēja pārvarēt ar tehnisku ideju vien. Tikai vēlāk attīstība aizveda pie pedāļiem un ķēdes piedziņas.
Šajā vēsturē interesantākais ir secīgums: stūrēšana un līdzsvars kļuva par pamatu jau pirms pedāļiem. Skatoties uz agrīno konstrukciju, pazīstamais velosipēds atklājas kā vairāku paaudžu uzlabojumu rezultāts.