Dāņu izgudrotājs Mikaels Pedersens 1893. gadā patentēja velosipēdu, kura atpazīstamākā detaļa bija elastīgs, pīts sēdeklis. Tas atgādināja šūpuļtīklu, un rāmis tika veidots ap šo ieceri. Konstrukcijas neparastais siluets tādēļ sākas ar braucēja saskari ar velosipēdu.
Sēdekļa auklu pinums bija piekārts starp stūri un rāmja aizmuguri. Tas pielāgojās ķermeņa kustībām un bija iecerēts ērtākai braukšanai garos ceļojumos. Dursley nosaukumā norāda uz Anglijas pilsētu, kur velosipēdus ražoja no 1896. gada līdz aptuveni 1914. gadam — laikā, kad vēl sacentās dažādas rāmju formas.
Trīsstūrveida konstrukciju iedvesmoja dzelzceļa kopņu tilti: stingrību varēja iegūt, savienojot daudzus slaidus elementus. Priekšējā ādas siksna ļāva regulēt sēdekļa nostiepumu. Šī ideja sasaistīja rāmja uzbūvi ar sēdekļa darbību. Pedersen ir interesants dizaina piemērs tieši tāpēc, ka viena komforta iecere noteica visa velosipēda formu.